Introduction
Bg. Introduction
jñānāñjana-śalākayā
cakṣur unmīlitaṁ yena
tasmai śrī-gurave namaḥ
sthāpitaṁ yena bhū-tale
svayaṁ rūpaḥ kadā mahyaṁ
dadāti sva-padāntikam
śrī-rūpaṁ sāgrajātaṁ saha-gaṇa-raghunāthānvitaṁ taṁ sa-jīvam
sādvaitaṁ sāvadhūtaṁ parijana-sahitaṁ kṛṣṇa-caitanya-devaṁ
śrī-rādhā-kṛṣṇa-pādān saha-gaṇa-lalitā-śrī-viśākhānvitāṁś ca
gopeśa gopikā-kānta rādhā-kānta namo 'stu te
vṛṣabhānu-sute devi praṇamāmi hari-priye
patitānāṁ pāvanebhyo vaiṣṇavebhyo namo namaḥ
śrī advaita gadādhara śrīvāsādi-gaura-bhakta-vṛnda
hare rāma, hare rāma, rāma rāma, hare hare.
The spirit of Bhagavad-gītā is mentioned in Bhagavad-gītā itself. It is just like this: if we want to take a particular medicine, then we have to follow the directions written on the label. We cannot take the medicine according to our own whim or the direction of a friend. It must be taken according to the directions on the label or the directions given by a physician. Similarly, Bhagavad-gītā should be taken or accepted as it is directed by the speaker himself. The speaker of Bhagavad-gītā is Lord Śrī Kṛṣṇa. He is mentioned on every page of Bhagavad-gītā as the Supreme Personality of Godhead, Bhagavān. Of course the word "bhagavān" sometimes refers to any powerful person or any powerful demigod, and certainly here Bhagavān designates Lord Śrī Kṛṣṇa as a great personality, but at the same time we should know that Lord Śrī Kṛṣṇa is the Supreme Personality of Godhead, as is confirmed by all great ācāryas (spiritual masters) like Śaṅkarācārya, Rāmānujācārya, Madhvācārya, Nimbārka Svāmī, Śrī Caitanya Mahāprabhu and many other authorities of Vedic knowledge in India. The Lord Himself also establishes Himself as the Supreme Personality of Godhead in the Bhagavad-gītā, and He is accepted as such in the Brahma-saṁhitā and all the Purāṇas, especially the Śrīmad-Bhāgavatam, known as the Bhāgavata Purāṇa (Kṛṣṇas tu bhagavān svayam). Therefore we should take Bhagavad-gītā as it is directed by the Personality of Godhead Himself. In the Fourth Chapter of the Gītā the Lord says:
vivasvān manave prāha manur ikṣvākave 'bravīt
sa kāleneha mahatā yogo naṣṭaḥ parantapa
bhakto 'si me sakhā ceti rahasyaṁ hy etad uttamam
2. One may be a devotee in an active state;
3. One may be a devotee as a friend;
4. One may be a devotee as a parent;
5. One may be a devotee as a conjugal lover.
paraṁ brahma paraṁ dhāma pavitraṁ paramaṁ bhavān
puruṣaṁ śāśvataṁ divyam ādi-devam ajaṁ vibhum
asito devalo vyāsaḥ svayaṁ caiva bravīṣi me
na hi te bhagavan vyaktiṁ vidur devā na dānavāḥ
taṁ taṁ niyamam āsthāya prakṛtyā niyatāḥ svayā
yad gatvā na nivartante tad dhāma paramaṁ mama
chandāṁsi yasya parṇāni yas taṁ veda sa veda-vit
adhyātma-nityā vinivṛtta-kāmāḥ
dvandvair vimuktāḥ sukha-duḥkha-saṁjñair
gacchanty amūḍhāḥ padam avyayaṁ tat.
yaṁ prāpya na nivartante tad dhāma paramaṁ mama.
yaḥ prayāti sa mad-bhāvam yāti nāsty atra saṁśayaḥ
taṁ tam evaiti kaunteya sadā tad-bhāva-bhāvitaḥ
jīvera kṛpāya kailā kṛṣṇa veda-purāṇa
(Cc. Madhya 20.122)
mayy arpita-mano-buddhir mām evaiṣyasy asaṁśayaḥ
yo 'yaṁ yogas tvayā proktaḥ sāmyena madhusūdana
etasyāhaṁ na paśyāmi cañcalatvāt sthitiṁ sthirām
śraddhāvān bhajate yo māṁ sa me yuktatamo mataḥ
arcanaṁ vandanaṁ dāsyaṁ sakhyam ātma-nivedanam
paramaṁ puruṣaṁ divyaṁ yāti pārthānucintayan
striyo vaiśyās tathā śūdrās te 'pi yānti parāṁ gatim
anityam asukhaṁ lokam imaṁ prāpya bhajasva mām
svalpam apy asya dharmasya trāyate mahato bhayāt
ahaṁ tvāṁ sarva-pāpebhyo mokṣayiṣyāmi mā śucaḥ
1) Kṛṣṇa
2) Brahmā
3) Nārada
4) Vyāsa
5) Madhva
6) Padmanābha
7) Nṛhari
8) Mādhava
9) Akṣobhya
10) Jayatīrtha
11) Jñānasindhu
12) Dayānidhi
13) Vidyānidhi
14) Rājendra
15) Jayadharma
16) Puruṣottama
17) Brahmaṇyatīrtha
18) Vyāsatīrtha
19) Lakṣmīpati
20) Mādhavendra Purī
21) Īśvara Purī, (Nityānanda, Advaita)
22) Lord Caitanya
23) Rūpa (Svarūpa, Sanātana)
24) Raghunātha, Jīva
25) Kṛṣṇadāsa
26) Narottama
27) Viśvanātha
28) (Baladeva) Jagannātha
29) Bhaktivinode
30) Gaurakiśora
31) Bhaktisiddhānta Sarasvatī
32) His Divine Grace A.C. Bhaktivedanta Swami Prabhupāda.